lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Brīvības gaismu gaidot09.01.2019

Lielā kara beigas un neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšana

Lielais karš (sākoties Otrajam pasaules karam, nosaukts par Pirmo pasaules karu) bija atnesis daudz posta un milzīgus cilvēku un materiālos zaudējumus visās tajā iesaistītajās valstīs. Daudzi civiliedzīvotāji, īpaši kurzemnieki, devās bēgļu gaitās. Bija pienākuši bada un juku laiki.

Šajā karā lielu dalību ņēma latviešu strēlnieki. 1915. gada augustā sāka latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu formēšanu. Latviešu strēlnieki ar savu varonību kaujās  ieguva gan augstus cariskās Krievijas apbalvojumus, gan daudzi krita kaujās.

1918. gada 11. novembrī Vācija atzina savu sakāvi un noslēdza pamiera līgumu ar Antantes valstīm. Parakstot pamiera līgumu, Vācija apņēmās aizsargāt austrumu fronti no lieliniekiem. Līdz ar to Latvijas teritorija vēl arvien palika vācu okupācijā.

printēt Lasīt visu ziņu galerija (13)

Kandavā atkal sākas padomju laiki (1945 – 1949)09.01.2019

Beidzoties Otrajam pasaules karam, Latvija atkal nonāk Padomju Savienības sastāvā. Intensīvā sovjetizācija pirmajos pēckara gados balstās uz stipri represīvām metodēm. Sovjetizācijas pamatuzdevumus – privātīpašuma likvidāciju ražošanas, tirdzniecības un lauksaimniecības sfērās – veic jau līdz 50. gadu sākumam. Kara gadi ir darījuši savu, jo vietējo iedzīvotāju ir kļuvis krietni mazāk. Daudzi ir devušies emigrācijā uz ārzemēm. Meži ir pilni ar dažādiem ļaudīm. Tur darbojas ne tikai nacionālie partizāni, starp kuriem ir daudzi leģionāri un cilvēki, kuri ir sadarbojušies ar vācu varu, bet arī ļaudis ar visai tumšu pagātni. Latvijā sākas strauja industrializācija, kura ir pakļauta PSRS interesēm. Arī Kandavā uz bijušo mazo ražotņu bāzes veidojas rūpkombināts, mašīnu-traktoru stacijas darbnīcas (MTS), turpina darboties Kandavas pienotava. Trūkst darba roku, īpaši speciālistu. Mainās arī iedzīvotāju etniskais sastāvs, jo it visur ieplūst ļaudis no visas plašās Padomju Savienības. Pilsētā katastrofāli trūkst dzīvokļu, lai arī nacionalizētajos namos ģimene ar vairākiem bērniem spiesti dzīvot vienā istabiņā un ir laimīgi par to pašu. Laukos sākas kolektivizācija. Tai sāk gatavoties jau pēc kara, tomēr tempi vadībai šķiet pārāk lēni. Kā efektīvu līdzekli mērķa sasniegšanai 1949. gada 25. martā izmanto akciju „Krasta banga”, uz Sibīriju deportējot vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Rezultātā kolhozos iestājas no 10.2% gada sākumā līdz 72% gada beigās zemnieku. Tomēr atsevišķas nacionālās kultūras tradīcijas tiek atzītas arī no padomju ideoloģijas viedokļa. Tā 1948. gadā atjauno Dziesmu svētku tradīciju, piesaistot to Padomju Latvijas gadadienai (21.07). Šis laiks ir ļoti smags. Cilvēki ir iebaidīti, jo nokļūt pie baltajiem lāčiem var ļoti ātri. Cilvēks baidās no cilvēka, un stāstīt anekdotes par Staļinu un dižo padomju valsti ne katrs uzdrošinās.

1945. gadā, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, Latvijā apgrozībā atrodas visas PSRS Valsts bankas iepriekšējos gados emitētās banknotes (červonci) un PSRS Finansu ministrijas izlaistās valsts kases zīmes (rubļi), kā arī metāla sīknauda (kapeikas). To vērtība pa kara gadiem ir stipri kritusies

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada vēsture

Kandavas nosaukums - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts miera līgumā, kas noslēgts 1230. gada nogalē starp deviņiem Austrumkursas pilsnovadiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapiju un Zobenbrāļu bruņinieku ordeni. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "kandave"- zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "kandavāt" – pērt, sist zirgus, "kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes. No tām kalnā veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

printēt Lasīt visu ziņu

Ieskats sporta vēsturē Kandavas novadā 12.03.2018

Slēpotāji Kandavas apkārtnē
Slēpotāji Kandavas apkārtnē

Sports ziemā

 (20. gadsimta 20. gadi – Otrā pasaules kara laiks)

Tulkojot no angļu valodas, vārdam „sports” [sport] ir vairākas nozīmes. Tas ir gan kā sports, gan arī kā izklaide. Un tā jau arī ir, ka sports ir gan nopietnas sacensības, uzvaras un zaudējumi, gan arī izprieca, ko cilvēks izmanto vienkārši savas labsajūtas uzlabošanai, izklaidei un labas fiziskās formas uzturēšanai.

Dažādi sporta veidi ir pazīstami jau no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Un jauni arvien vēl nāk klāt. Tiesa, tie laiki, kad Olimpisko spēļu laikā tika pārtraukta pat kara darbība, ir pagājuši. Politisko notikumu dēļ gan atsevišķas valstis Olimpiskās spēles ir arī boikotējušas.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas vecpilsēta - vide, cilvēki, pārmaiņas13.09.2017

Agris Dzenis

Mag. hist., Kandavas novada muzeja vēsturnieks

 

Kandavas vecpilsēta: vide, cilvēki, pārmaiņas

Pagājušā gada vidū tika uzsākta detalizēta Kandavas vecpilsētas apbūves  vēsturiskā izpēte ar mērķi apzināt vecpilsētas arhitektoniskās, saimnieciskās un kultūras vērtības un izmantot tās vecpilsētas tālākai attīstībai, jaunu tūrisma un  apsaimniekošanas koncepciju izstrādei.

printēt Lasīt visu ziņu galerija (1)

Māras diena – melnā diena26.03.2018

Jau 1948. gadā Latvijas komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Skaidrs, ka latviešu zemnieki negribēja labprātīgi atteikties no savas zemes un iedzīves. Turklāt daudzi, karam beidzoties, sabēga mežos, jo cerēja turpināt cīņu par neatkarīgu Latviju. Tāpat daudzi saprata, ka, ja viņi tiks padomju drošības darbinieku (čekas) rokās, tad viņu ceļš labākajā gadījumā vedīs uz Sibīriju.

1949. gada martā Latvijas iedzīvotāji nemaz nenojauta, ka daudziem no viņiem šīs ir pēdējās dienas savās dzimtajās mājās. Šo cilvēku liktenis jau bija izlemts 1949. gada 29. janvārī Maskavā Kremlī un februārī Rīgā, bet visbiežāk individuāli izlēma vietējo pagastu izpildkomiteju priekšsēdētāji, kompartijas sekretāri (komsorgi) un drošības komitejas darbinieki (čekisti).

printēt Lasīt visu ziņu galerija (4)

Parlamentārās demokrātijas laiks Kandavā (1921 – 1934) 1921.- 1925. gads skaitļos un faktos08.02.2018

Jau 1918. gadā, pasludinot Latvijas neatkarību,  Tautas padome definē valsts iekārtas pamatus, proti, tā būs demokrātiska parlamentāra republika. 1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņem likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām. Tajās var piedalīties abu dzimumu pilsoņi, kuri ir sasnieguši 21 gada vecumu. Parlamentāra demokrātija Latvijā sākas 1920. gada 1. maijā ar Satversmes sapulces ievēlēšanu un beidzas ar 4. Saeimas padzīšanu 1934. gada 15. maijā pēc K. Ulmaņa veiktā apvērsuma. Jau 1920. gada 16. septembrī oficiāli sākas agrārā reforma jeb zemes īpašumu sistēmas pārveidošana, nacionalizējot lielsaimniecības, muižu centrus un piešķirot zemi tiem, kuri to grib un var apstrādāt.

Par pirmo Valsts prezidentu ar 92 balsīm ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju Jāni Čaksti. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce savu uzdevumu pieņemt Latvijas valsts iekārtas pamatlikumu izpilda, un  1922. gada 7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas,. Deputātus ievēl uz trim gadiem. Nākošās, 2. Saeimas vēlēšanas, notiek 1925. gada 3. un 4. oktobrī.

Arī Kandavā šie ir intensīvi savas valsts veidošanas gadi. Rosīgi darbojas skolas, dažādas biedrības, sākas un turpinās uzņēmējdarbība, atveras jauni veikali. Pēc iepriekšējiem posta darbiem  notiek ēku atjaunošana, inventāra iegāde. Bet tas viss sagādā prieku, jo visiem ir ticība nākotnei.

printēt Lasīt visu ziņu
back to top