lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Kandavas hronika 1953.-1955.gads08.04.2019

1953. gada sākumā ar Liepājas apgabala partijas komitejas biroja lēmumu par Kandavas rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieku komandē Ivanu Jaņeviču (1917 – 1982)

1953. gada 5. martā Kuncevas vasarnīcā mirst PSKP ģenerālsekretārs, un „tautu tēvs” Staļins (īstajā vārdā Josefs Džugašvili, 1878 – 1953)

1953. gada 30. aprīlī Kandavas pilsētu organizāciju, iestāžu un uzņēmumu darbinieki dodas kopējā gājienā uz fašistiskā terora upuru kapiem, lai noliktu vainagus un godinātu kritušo piemiņu. Krāšņus vainagus uz kapiem noliek LKP Kandavas RK pārstāvji, rajona izpildu komitejas, Patērētāju savienības, Kandavas MTS un citu iestāžu un uzņēmumu darbinieki

1953. gada 1. jūlijā stājas spēkā PSRS Augstākās Padomes lēmums noteikt kolhoznieku saimniecību aplikšanu ar lauksaimniecības nodokli pēc cietām likmēm no vienas simtdaļas hektāra piemājas zemes, kas atrodas sētas personīgā lietošanā, neatkarīgi no kolhoznieku saimniecību ienākumu kopsummas, kurus viņi iegūst no personīgās saimniecības

1953. gada 4. un 5. jūlijā notiek ikgadējā mākslinieciskās pašdarbības skate. Tajā piedalās 10 deju kolektīvi ar 155 dalībniekiem, 11 jauktie kori ar 375 dziedātājiem, 16 sieviešu kori ar 350 dziedātājām un divi vīru kori ar 70 dziedātājiem

printēt Lasīt visu ziņu

Ar skolas somu uz Sibīriju /1949.gada 25.marts/07.03.2019

    Pirms 70 gadiem tūkstošiem Latvijas ģimeņu lopu vagonos sākās ciešanu un pazemojumu pilnais ceļš projām no mājām, uz Sibīriju.

Izsūtāmie tika klasificēti divās grupās – kulaku un nacionālistu ģimenēs. Saskaņā ar oficiālajiem datiem no Latvijas tika izsūtītas 9144 kulaku ģimenes jeb gandrīz trīsdesmit tūkstoši cilvēku, bet aptuveni divpadsmit tūkstoši latviešu, gandrīz 300 krievu un vairāk nekā 400 citu tautību pārstāvju tika deportēti kā nacionālistu ģimeņu piederīgie.

Dokuments, ko var uzskatīt par sākumu deportācijas organizēšanai, ir PSRS Ministru padomes 1949.g.29.janvāra lēmums par „Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālsociālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas”. Šajā rīkojumā norādīts, ka tas pieņemts pēc vietējo kompartiju un valdību priekšlikuma. Savukārt, Latvijas PSR MP 1949.g.17.marta lēmumā „Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu ārpus Latvijas PSR ”teikts, ka tas pieņemts saskaņā ar PSRS MP 1949.g.29.janvāra lēmumu. Krievijas valsts kara vēstures arhīvā materiāli par 1949.g.25.marta izvešanām apkopoti lietā par operāciju „Krasta banga” („Priboj”). Jebkurā gadījumā pamatmērķis bija izvest ģimenes, visus- sirmgalvjus, cilvēkus spēka gados, jauniešus, bērnus.

 “ Savdabīgs dokuments - tā saucamie „baltie žurnāli””

       Šoreiz par to, kā represijas skāra skolēnus, kuri lopu vagonos tika aizvesti faktiski no skolas sola. Par to, kas notika toreizējā Kandavas vidusskolā un pārējās mūsu novada skolās. Savdabīgs dokuments ir tā saucamie „baltie žurnāli” jeb oficiāli – sekmju kopsavilkuma žurnāli – viens no svarīgākajiem skolas dokumentiem, kuros tika ierakstīti mācību rezultāti ceturkšņos, gadā un pārbaudījumos. Īpaši pēdējā aile, kurā pretī skolēna vārdam un uzvārdam tika ierakstīti lēmumi par pārcelšanu uz nākamo klasi. Ja skolēns mācību gada laikā no skolas izstājās, šajā ailē ierakstīja iemeslu un datumu. Muzeja krājuma glabātāja Ināra  Znotiņa, precizējot informāciju Tukuma zonālajā valsts arhīvā, konstatēja, ka, diemžēl, par Aizdzires, Cēres, Jaundziru, Variebas un Rūmenes skolām materiālu nav.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandava simts gados. Kandavas hronika 1951.-1952.gads07.03.2019

Turpinājums

1951. gada 21. janvārī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pedagoģiskās padomes sēdē ziņo, ka tehnikumam ir ļoti lieli izdevumi, jo tas atrodas 19 ēkās ar kopējo apkalpošanu 3385 m², apkurināšanu veic ar 121 krāsnīm un plītīm, kopējais logu skaits 245, aptīrāmo ielu platība 12857 m².

1951. gada 3. februārī notiek Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas

1951. gada 5. aprīlī Kandavas rajona Kandavas pilsētas DDP IK nolemj nodot Valsts bankas Kandavas nodaļai bilancē ēku Talsu ielā 11 bankas vajadzībām

1951. gada 13. maijā Tukumā notiek Latvijas PSR kausa izcīņa šahā. Komandu sastāvā ir seši dalībnieki: pieci vīrieši un viena sieviete. Sacensības norit pēc viena mīnusa sistēmas. Pēc spraigas cīņas Egons Grindulis (Kandava) uzvar Leopoldu Melhertu (Tukums), Smagars (Kandava) – V. Jakobsonu (Tukums), Lūcija Kaiva (Tukums) – Martu Grinvaldi (Kandava). Sešķis (Kandava) ar V. Knohu (Tukums) un Rikveilis (Kandava) ar Jēkabu Larsenu (Tukums) cīnās neizšķirti, bet Kalošam (Kandava) piešķir uzvaru pret neieradušos pretinieku Ansi Malkcirti (Tukums). Sacīkšu rezultāts ir 4:2 Kandavas rajona komandas labā

printēt Lasīt visu ziņu

Kandava simts gados (1918 – 2018) Kandava - Kandavas rajona centrs. (1950 – 1959)07.03.2019

1950. gads

Ar 1950. gada 1. janvāri notiek kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā pirmo un pagaidām pēdējo reizi top atsevišķs Kandavas rajons. Tajā, protams, ir rajona un pilsētas izpildkomitejas, rajona un pilsētas partijas komitejas, rajona un pilsētas komjaunatnes komitejas. Kā katram sevi cienošam rajonam, ir sava banka, slimnīca, poliklīnika, laikraksts, Tautas izglītības nodaļa un kultūras nodaļa. Aktuāla ir uzņemšana kompartijas un komjaunatnes pirmorganizāciju biedru rindās. Par nepietiekamu biedru skaitu „galvas mazgā” izglītības iestāžu, uzņēmumu un lauksaimniecības arteļu vadītājiem .Svarīgākos amatus ieņem tie, kuriem ir kabatā partijas vai komjaunatnes biedra karte. Kandavas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes (DDP) darbs ir pakļauts rajona vajadzību apmierināšanai. Pie pilsētas atrodas arī lauku teritorija, jo tai cieši piekļaujas Aizdzires ciems ar Raiņa v. n. kolhozu un padomju saimniecību „Valdeķi”, Kandavas ar „Zelta vārpu” un „Lāčplēsi” un Līgas ar „Abavu” un Kandavas lauksamniecības tehnikuma zemēm. Šajā laikā vērojama iedzīvotāju aizplūšana no laukiem, meklējot vieglāku dzīvi un lielāku samaksu. Bet vieta tukša nepaliek. Strādnieki ir vajadzīgi, un aizplūdušo vietā nāk ļaudis no visas plašas Padomju Savienības.

1950. gada 1. janvārī Kandava kļūst par Kandavas rajona centru. Rajonā ietilpst Abavas, Aizdzires, Aizupes, Balgales, Cēres, Dzirciema, Jaunpagasta, Kandavas, Līgas, Matkules, Pūres, Strazdes, Vānes, Virbu, Zantes, Zemītes un Zentenes ciemi ar Kandavas un Sabiles pilsētām.

1950. gada 1. janvārī saskaņā ar jaunizveidoto Kandavas rajonu slimnīcu pārdēvē par „Kandavas apvienoto slimnīcu”. Tā tiek pakļauta Kandavas rajona veselības aizsardzības nodaļai

printēt Lasīt visu ziņu

Brīvības gaismu gaidot09.01.2019

Lielā kara beigas un neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšana

Lielais karš (sākoties Otrajam pasaules karam, nosaukts par Pirmo pasaules karu) bija atnesis daudz posta un milzīgus cilvēku un materiālos zaudējumus visās tajā iesaistītajās valstīs. Daudzi civiliedzīvotāji, īpaši kurzemnieki, devās bēgļu gaitās. Bija pienākuši bada un juku laiki.

Šajā karā lielu dalību ņēma latviešu strēlnieki. 1915. gada augustā sāka latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu formēšanu. Latviešu strēlnieki ar savu varonību kaujās  ieguva gan augstus cariskās Krievijas apbalvojumus, gan daudzi krita kaujās.

1918. gada 11. novembrī Vācija atzina savu sakāvi un noslēdza pamiera līgumu ar Antantes valstīm. Parakstot pamiera līgumu, Vācija apņēmās aizsargāt austrumu fronti no lieliniekiem. Līdz ar to Latvijas teritorija vēl arvien palika vācu okupācijā.

printēt Lasīt visu ziņu galerija (13)

Kandavā atkal sākas padomju laiki (1945 – 1949)09.01.2019

Beidzoties Otrajam pasaules karam, Latvija atkal nonāk Padomju Savienības sastāvā. Intensīvā sovjetizācija pirmajos pēckara gados balstās uz stipri represīvām metodēm. Sovjetizācijas pamatuzdevumus – privātīpašuma likvidāciju ražošanas, tirdzniecības un lauksaimniecības sfērās – veic jau līdz 50. gadu sākumam. Kara gadi ir darījuši savu, jo vietējo iedzīvotāju ir kļuvis krietni mazāk. Daudzi ir devušies emigrācijā uz ārzemēm. Meži ir pilni ar dažādiem ļaudīm. Tur darbojas ne tikai nacionālie partizāni, starp kuriem ir daudzi leģionāri un cilvēki, kuri ir sadarbojušies ar vācu varu, bet arī ļaudis ar visai tumšu pagātni. Latvijā sākas strauja industrializācija, kura ir pakļauta PSRS interesēm. Arī Kandavā uz bijušo mazo ražotņu bāzes veidojas rūpkombināts, mašīnu-traktoru stacijas darbnīcas (MTS), turpina darboties Kandavas pienotava. Trūkst darba roku, īpaši speciālistu. Mainās arī iedzīvotāju etniskais sastāvs, jo it visur ieplūst ļaudis no visas plašās Padomju Savienības. Pilsētā katastrofāli trūkst dzīvokļu, lai arī nacionalizētajos namos ģimene ar vairākiem bērniem spiesti dzīvot vienā istabiņā un ir laimīgi par to pašu. Laukos sākas kolektivizācija. Tai sāk gatavoties jau pēc kara, tomēr tempi vadībai šķiet pārāk lēni. Kā efektīvu līdzekli mērķa sasniegšanai 1949. gada 25. martā izmanto akciju „Krasta banga”, uz Sibīriju deportējot vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Rezultātā kolhozos iestājas no 10.2% gada sākumā līdz 72% gada beigās zemnieku. Tomēr atsevišķas nacionālās kultūras tradīcijas tiek atzītas arī no padomju ideoloģijas viedokļa. Tā 1948. gadā atjauno Dziesmu svētku tradīciju, piesaistot to Padomju Latvijas gadadienai (21.07). Šis laiks ir ļoti smags. Cilvēki ir iebaidīti, jo nokļūt pie baltajiem lāčiem var ļoti ātri. Cilvēks baidās no cilvēka, un stāstīt anekdotes par Staļinu un dižo padomju valsti ne katrs uzdrošinās.

1945. gadā, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, Latvijā apgrozībā atrodas visas PSRS Valsts bankas iepriekšējos gados emitētās banknotes (červonci) un PSRS Finansu ministrijas izlaistās valsts kases zīmes (rubļi), kā arī metāla sīknauda (kapeikas). To vērtība pa kara gadiem ir stipri kritusies

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada vēsture

Kandavas novads sāka veidoties 1996. gadā, īstenojot teritoriāli administratīvo reformu. Vispirms Kandavas pilsētai pievienojās Cēres un Kandavas pagasti, vēlāk Matkules un Zemītes, bet kā pēdējie - Vānes un Zantes pagasti. Teritoriāli administratīvās reformas rezultātā 1999.gada 9.februārī izveidojās Kandavas novads– pirmais novads Latvijā. 

Kandavas novada veidošanās:

1996. gada 20. marts

Kandavas pilsētas dome pieņem lēmumu par Kandavas pagasta apvienošanos ar Kandavas pilsētu

1996. gada 28. marts

Kandavas pagasta padome pieņem lēmumu apvienoties ar Kandavas pilsētu

1996. gada 28. maijs

Kandavas pilsētas dome pieņem lēmumu par apvienošanos ar Cēres pagastu.

1996. gada augusts

Cēres pagasta padome pieņem lēmumu apvienoties ar Kandavas pilsētu ar 1. septembri.

1996. gada 1. oktobris

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 375

„Noteikumi par Tukuma rajona Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju” nosaka, ka Tukuma rajona Kandavas pilsētai tiek pievienots Cēres pagasts un Kandavas pagasts, pārveidojot par Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju.

1997. gada 17. aprīlis

Zemītes pagasta padome pieņem lēmumu par apvienošanos ar Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju

1997. gada 24. aprīlis

Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņem lēmumu Nr. 37 par Zemītes pagasta pievienošanu Kandavas pilsētai ar lauku teritoriju.

1997. gada 15. maijs

Matkules pagasta padome pieņem lēmumu par apvienošanos ar Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju.

1997. gada 22. maijs

Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņem lēmumu Nr. 60 par Matkules pagasta pievienošanu Kandavas pilsētai ar lauku teritoriju.

1997. gada 7. oktobris

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 „Noteikumi par Tukuma rajona Matkules pagasta un Tukuma rajona Zemītes pagasta apvienošanos ar Tukuma rajona Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju” nosaka, ka Matkules pagasts un Zemītes pagasts apvienots ar Tukuma rajona Kandavas pilsētu ar lauku teritoriju.

1997. gada 12. decembris

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija atbalsta ierosinājumu pārdēvēt administratīvi teritoriālo vienību Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju par Kandavas novads.

1999. gada 28. janvāris

Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņem lēmumu Nr. 2 „Par pašvaldības reformas pabeigšanu”.

1999. gada 9. februāris

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 40 „Noteikumi par Tukuma rajona Kandavas novada administratīvās teritorijas izveidošanu” nosaka, ka Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tiek pārveidota par Kandavas novada administratīvo teritoriju ar novada administratīvo centru– Kandavas pilsēta.

2006. gada 28. septembris

Kandavas novada dome pieņem lēmumu (sēdes Nr. 9 6.§ „Par novadu apvienošanās projekta izstrādi”) izstrādāt Kandavas novada, Zantes pagasta un Vānes pagasta pašvaldību apvienošanās projektu, deleģējot projekta izstrādi Kandavas novada domei.

2007. gada 28. augusts

Tukuma rajona Zantes pagasta padome pieņem lēmumu (sēde Nr. 8 1.§ „Par Kandavas novada izveidošanu”) apvienoties ar Kandavas novadu un Vānes pagastu, turpinot Zantes pagasta pašvaldības darbību līdz 2009. gada vietējām pašvaldību vēlēšanām.

2007. gada 28. septembris

Tukuma rajona Vānes pagasta padome pieņem lēmumu

(sēde Nr.11 1.p. „Par Kandavas novada izveidošanu”) apvienoties ar Kandavas novadu un Zantes pagastu, turpinot Vānes pagasta pašvaldības darbību līdz 2009. gada vietējām pašvaldību vēlēšanām.

2007. gada 25. oktobris

Kandavas novada dome pieņem lēmumu (sēde Nr. 11 2.§ „Par Kandavas novada izveidošanos”) veidot Kandavas novadu, apvienojoties Kandavas novadam ar Vānes un Zantes pagastiem.

2008. gada 27. novembris

Kandavas novada dome pieņem lēmumu (sēde Nr. 12 2.§ „Par Kandavas novada, Vānes pagasta un Zantes pagasta pašvaldību apvienošanos projekta apstiprināšanu”) apstiprināt Kandavas novada, Vānes un Zantes pagasta pašvaldību apvienošanās projektu.

2008. gada 18. decembris

Kandavas novads apvienojas ar Vānes un Zantes pagastiem saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

2009. gada 6. jūnijs

Vietējo pašvaldību vēlēšanas

printēt
back to top