lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Kandavas vecpilsēta - vide, cilvēki, pārmaiņas13.09.2017

Agris Dzenis

Mag. hist., Kandavas novada muzeja vēsturnieks

 

Kandavas vecpilsēta: vide, cilvēki, pārmaiņas

Pagājušā gada vidū tika uzsākta detalizēta Kandavas vecpilsētas apbūves  vēsturiskā izpēte ar mērķi apzināt vecpilsētas arhitektoniskās, saimnieciskās un kultūras vērtības un izmantot tās vecpilsētas tālākai attīstībai, jaunu tūrisma un  apsaimniekošanas koncepciju izstrādei.

printēt Lasīt visu ziņu galerija (1)

Kandavas novada vēsture

Kandavas nosaukums - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts miera līgumā, kas noslēgts 1230. gada nogalē starp deviņiem Austrumkursas pilsnovadiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapiju un Zobenbrāļu bruņinieku ordeni. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "kandave"- zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "kandavāt" – pērt, sist zirgus, "kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes. No tām kalnā veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas jauktā kora sākotne (1889 – 1940)12.09.2018

Ir aizvadīti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Šogad Latvijas simtgades zīmē. Tajos piedalījās arī Kandavas novada kori un deju kolektīvi.

1864. gada 17. maijā (trešajos Vasaras svētkos) vietējās nozīmes Dziesmu dienu Dikļos sarīkoja mācītājs Juris Neikens (1826 – 1868) un Rūjienas draudzes skolotājs un ērģelnieks Ernests Švehs (1819 – 1898). Svētkos piedalījās apmēram 80 dziedātāji. Tie bija vīru kori no apkārtējām sešām draudzēm. Dziesmas gan tika dziedātas vācu valodā. Tā maisam gals bija vaļā, un Dziesmu dienas notika Matīšu draudzes Bauņu muižā, Zaubē, Smiltenē, Valkā.

1870. gada 26. jūnijā Dobelē notika pirmie Kurzemes Dziesmu svētki. Tajos piedalījās 15 kori ar apmēram 400 dziedātājiem un 40 vīru lielu orķestri. Galvenais rīkotājs bija mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907). Aktīvu dalību ņēma arī Irlavas skolotāju semināra skolotājs un ērģelnieks Jānis Bētiņš (1830 – 1912), caur kura rokām izgājuši ļoti daudzi nākamie Kandavas novada skolotāji. 

printēt Lasīt visu ziņu

Arī Kandavā spēlē teātri 19. gs. otrā puse – 1940. gads11.10.2018

Iz teātra vēstures

Teātris no grieķu valodas nozīmējot „skatītāju vietas”. Domājams, ka sengrieķu teātris izveidojies par godu vīna un auglības dievam Dionīsam rīkotajiem festivāliem. Aristotelis uzskatīja, ka teātris attīstījies no kora dziesmām, kas ik gadu dziedātas par godu Dionīsam. Teātra izrādēs piedalījās tikai vīrieši, kuri nepieciešamības gadījumā spēlēja arī sieviešu lomas. Savukārt romieši bija tie, kuri pirmie lugas spēlēja uz paaugstinātas skatuves. Pievēršoties kristietībai, teātra izrādes parasti notika tirgus laukumos, un tajās tika izspēlētas reliģiskas tēmas. Sabiedriskās teātra celtnes sāka celt 16. gadsimtā. Skatuvi, novietotu gar vienu sienu, pirmo reizi uzbūvēja 17. gadsimtā Parmā, Itālijā.

Latviešu teātra pirmsākumi

Latviešu teātra attīstības ceļš salīdzinājumā ar citu tautu teātriem nav garš – tikai no 19. gadsimta otrās puses. Pirmais latviešu profesionālais teātris bija Rīgas Latviešu teātris, kura vārds nesaraujami saistīts ar režisoru un aktieri Ādolfu Alunānu (1848 – 1912). Sava nesaticīgā rakstura dēļ viņš no teātra aizgāja, nodibināja savu trupu un brauca viesizrādēs pa Kurzemi. Informācija par to, ka viņš būtu viesojies arī Kandavā, gan nav zināma.

Līdz ar Ā. Alunānu par īstām teātra zvaigznēm uzplauka Dace Akmentiņa (1858 – 1936), Jūlija Skaidrīte (1871 – 1942), Jēkabs Duburs (1866 – 1916), Aleksis Mierlauks (1866 – 1943) un daudzi citi. Bet teātra māksla ir ļoti gaistoša. Vai šos pirmos aktierus un režisorus kāds šodien vairs atceras?

Vēlāk Rīgā dibinājās Jaunais Latviešu teātris, „Apollo”, Jaunais Rīgas teātris. Teātra vēsturē ienāca jauni vārdi: Alfrēds Amtmanis-Briedītis (1885 – 1966), vēlākais operdziedātājs Roberts Bērziņš (1881 – 1949), Tija Banga (1882 – 1957), Eduards Smiļģis (1886 – 1966).

Bet kas tad notika provincē, tai skaitā Kandavā?

printēt Lasīt visu ziņu

Arī Kandavā spēlē teātri / 19. gs. otrā puse – 1940. gads/11.10.2018

       / Turpinājums/

1928. gadā Kandavā ar lieliem panākumiem tika uzvesta R. Blaumaņa luga „Skroderdienas „Silmačos”.

 Te nu jāatceras, ka R. Blaumanis lugu sarakstīja 1901. gadā, un Alekša loma bija paredzēta šodien jau aizmirstajam aktierim Aleksandram Freimanim (1864 – 1919), kuru ikdienā sauca par Aleksi. Pirmizrāde bija 1902. gada 30. janvārī Rīgas Latviešu teātrī, un kritika tai nebija labvēlīga. Toties labvēlīgi bija skatītāji. „Skroderdienas „Silmačos”” ir visvairāk spēlētā izrāde, un tā vēl arvien ir repertuārā gan profesionālajos, gan amatierteātros.

Arī turpmākie gadi bija bagāti ar dažādām teātra izrādēm. 1929. gadā iestudēja Viļa Lāča (1904 – 1966) drāmu „Pārejas laikā”, mazpazīstamā dramaturga Augusta Laiviņa (1889 – 1965) jaunatnes lugu „Jūras gaigaliņa”, Elīnas Zālītes (1898 – 1955) komēdiju „Bīstamais vecums”.

printēt Lasīt visu ziņu
back to top