Drukas resursa adrese: http://vesture.kandava.lv/kreisas_izvlenes/kandava_simts_gados_1918__2018_parlamentaras_demokratijas_laiks_kandava_1921__1934_turpinajums_nr_2_1925__1928
Drukas datums: 02:55:08 17.10.2018

Kandava simts gados (1918 – 2018) Parlamentārās demokrātijas laiks Kandavā (1921 – 1934) Turpinājums Nr. 2 (1925 – 1928)12.09.2018

1925. gada 24. aprīlī dibina Kandavas Lauksaimniecības biedrību. Tās dibinātāji ir: Jūlijs Bērziņš (1885 – 1940) no Līgu dzirnavām, Augusts Bērziņš no „Zoķiem”, Oto Pluģis no „Počām”, Pēteris Mīteris no Jaunrūmenes, Bērtulis Eiermanis no „Brūveļiem”, Pēteris Laukmanis no Kandavas un Pēteris Braueris (1886 - ?) no „Strautiem”. Biedrībai pieder savs apbūves gabals pie Kandavas stacijas. Sākumā biedru skaits ir 130

1925. gada 1. martā notiek Kandavas pilsētas domnieku vēlēšanas

1925. gada 7. jūnijā Kandavas ugunsdzēsēji svin Kandavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 55 gadu jubileju. Kandavas tirgus laukumā notiek spēka un veiklības demonstrējumi ar un bez šļūtenēm. Pēcpusdienā notiek jauna karoga iesvētīšana, ko veic Kandavas draudzes mācītājs un mūziķis Kārlis Vinters (Winter, 1891 - ?). To pasniedz Tukuma un Sabiles ugunsdzēsēju biedrību priekšstāvji Kandavas BUB virsniekam Vladimiram Mamonovam (1876 - ?).

1925. gada 9. augustā Kandavas Sadraudzīgā biedrība uz Senču pilskalna rīko teātra izrādi brīvā dabā, uzvedot Ādolfa Alunāna (1848 – 1912) lugu „Mūsu senči” režisora un aktiera Kristapa Lindes (1881 – 1948) vadībā

1925. gada 31. oktobrī Latvijas Republikas Saeima apstiprina Kandavas pilsētas ģerboni. Tas ir sudraba laukumā slīpi novietots zaļš ozola zars ar trim lapām augšpusē un trim zelta zīlēm apakšpusē

1925. gada 15. decembrī Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas nodaļa Lielā ielā 16 atver veselības kopšanas punktu. Tā vadītājs ir ārsts Vladimirs Stiprais (1897 – 1966), par žēlsirdīgo māsiņu sāk strādāt Anna Jēgermane (dz. Saliņa, 1901 - 1985).Tur var saņemt ne tikai medicīnisko palīdzību, bet arī  informāciju par veselīgu un pareizu dzīvesveidu. Lai palīdzētu ar tuberkulozi saslimušajiem, rīko „Baltās puķes” dienas un vāc ziedojumus

1925. gadā veic Kandavas luterāņu baznīcas iekšējos remontdarbus

1925. gadā Kandavas vācu draudzē ir ap 1000 draudzes locekļu

1925. gadā Kandavā ierīko elektrisko spēkstaciju, kurā pilsētas pašvaldība iegulda Ls 42 455. Kā dzinējus izmanto divus naftas dīzeļmotorus, kas saražo 18 000 kw/h elektroenerģijas gadā. To pārdod par 60 santīmiem kw/h apgaismošanai un 40 santīmiem par kw/h rūpniecības uzņēmumiem

1925. gadā Kandavas pilsētas apvienotajā pamatskolā mācās 301 skolēns un strādā astoņi skolotāji

1925. gadā dibina Kandavas vācu krājaizdevu sabiedrību. Tai telpas atvēl advokāts Aleksandrs Veidners (1867 - ?) savā privātajā mājā Kalna ielā 2. Tā apkalpo Kandavas un tās apkārtnes vācu tautības klientus. Valdes priekšsēdētājs ir Fridrihs Jēgermanis (1884 – 1959)

1925. gadā pie aizsargu nodaļām dibinās arī aizsardžu pulciņi. Viens no pirmajiem aizsargu organizācijā un pirmais Talsu aizsargu pulkā aizsardžu pulciņš nodibinās Kandavā. To sāk vadīt skolotāja Elizabete Blāze.

1925. gadā Kandavā par ārsti sāk strādāt Maskavas Universitāti beigusī Elza Danenberga (Elsa Dannenberg, 1897 - ?).Kandava viņai ir pirmā darba vieta

1926. gadā latviešu draudzes mācītājs K. Vinters nespēj vienoties par atalgojumu un aiziet prom no Kandavas. 28. jūlijā Kandavas baznīcā sāk kalpot Stendes mācītājs Augusts Johansons(1872 – 1958), bet vēlāk Sātu baznīcas mācītājs Leopolds Roze (1889 – 1951). Draudzes priekšnieks ir Pēteris Brauers

1926. gadā skolotājs un uzņēmējs Juris Birznieks (1871 – 1950) izdod māsas Birznieku Sofijas (1876 – 1956) dzejoļu krājumu „Saule un sirds”

1926. gadā trīs reizes dienā sāk kursēt firmas „Kurzemes autosatiksme” autobusiņi, kas sagaida katru vilcienu Kandavas stacijā un kursē maršrutā no dzelzceļa stacijas līdz tirgus laukumam. Maksa par septiņus kilometrus tālo vedumu ir samērā augsta – 80 santīmi

1926. gada novembrī Kandavas Sadraudzīgā biedrība svin savus 25 gadu jubilejas pastāvēšanas jubileju. Svētkus sāk ar dzejnieces Birznieku Sofijas dziesmu „Celi, Kungs, tu spēku savu”, kuru dzied biedrības koris, garīgo aktu ievada teol. kand. Rihards Zariņš (1889 – 1942), pārskatu par biedrības darbību sniedz tās priekšnieks Eduards Tinte (1898 – 1951)

1927. gada 6. martā Kandavas Sadraudzīgajā biedrībā uzstāda skaļruni, to kandavnieki klausās līdz pat 1940. gadam

1927. gada 11. jūnijā izdevumā „Valdības Vēstnesis” visi var izlasīt Valsts prezidenta Gustava Zemgala (1871 – 1939) parakstītu likumu par Kandavas pilsētas administratīvajām robežām; trīs gadu laikā Kandavas pilsētas pašvaldībai ir jānosprauž pilsētas robežas dabā un jāizgatavo attiecīgs plāns

1927. gada 31. oktobrī Kandavas Sadraudzīgās biedrības nama pašdarbības teātris izrāda R. Blaumaņa lugu „Trīnes grēki”, tās režisors E. Tinte

1927. gadā Čužu purva lieguma teritoriju daļēji savā aizsardzībā ņem valsts ar nosaukumu „Kandavas sēravotu mežs” ar platību 14.5 ha

1927. gadā sabiedrība „Laika Vārds” izdod laikrakstu „Sabiles-Kandavas Dzīve”. Tās atbildīgais redaktors ir E. Stiglics. Viņam gan vienlaicīgi neizdodas rediģēt gandrīz 30 reģionālos laikrakstus, tādēļ jaunā avīze piedzīvo tikai četrus numurus

1928. gada 12. februārī Kandavā nodibina 49. skautu vienību. To vada Alberts Sokolovskis (1911 – 1993). Vienībā pastāv divas kopas: vāveres un vilki. Bērni pulcējas Sadraudzīgās biedrības telpās, mācās orientēties mežā un tumsā, iedegt ugunskuru lietainā laikā u.c. skautu viltības

1928. gada 3. un 4. martā notiek Kandavas pilsētas domnieku vēlēšanas. Uz vēlēšanām ir pieteikti 12 vēlēšanu saraksti. Uz 12 vietām Kandavas domē kandidē 85 cilvēki vecumā no 23 līdz 75 gadiem, sākot ar ierēdņiem un tirgotājiem un beidzot ar pilsētas ielu aptīrītājiem. Par Kandavas pilsētas galvu kļūst rūpnieks un namīpašnieks Kārlis Kārkliņš (1882 – 1968)

1928. gada 28. maijā Kandavas Sadraudzīgā biedrība no Kultūras fonda saņem Ls 1000 zāles un skatuves iekārtai. Iekārtas iegādei ar šo summu vien nepietiek, tāpēc biedrība rīko loterijas un balvu iegādei vāc ziedojumus

1928. gada vasarā Sarkanā Krusta pārstāvji Kandavā sarīko Bērnu svētkus ar svinīgu gājienu no tirgus laukuma uz baznīcu, vizināšanos pušķotos pajūgos, rotaļām un priekšnesumiem

1928. gada jūlijā Kandavas draudzē sāk kalpot mācītājs Rihards Zariņš (1889 – 1942)

1928. gada 28. novembrī Jelgavas apgabala reģistrācijas nodaļa reģistrē Kandavas mednieku biedrību ar mērķi veicināt veselīgu un patīkamu medību sportu un izkopt šaušanas māku. Biedrība no Kandavas virsmežniecības nomā zemi meža pastaigām un „jaktēm”, kā arī rīko sacensības māla baložu šaušanā.

Turpinājums sekos nākamajā izdevuma numurā.

Kandavas novada muzeja

krājuma glabātāja Ināra Znotiņa