Drukas resursa adrese: http://vesture.kandava.lv/kreisas_izvlenes/kandava_atkal_sakas_padomju_laiki_1945__1949
Drukas datums: 00:10:18 23.09.2019

Kandavā atkal sākas padomju laiki (1945 – 1949)09.01.2019

Beidzoties Otrajam pasaules karam, Latvija atkal nonāk Padomju Savienības sastāvā. Intensīvā sovjetizācija pirmajos pēckara gados balstās uz stipri represīvām metodēm. Sovjetizācijas pamatuzdevumus – privātīpašuma likvidāciju ražošanas, tirdzniecības un lauksaimniecības sfērās – veic jau līdz 50. gadu sākumam. Kara gadi ir darījuši savu, jo vietējo iedzīvotāju ir kļuvis krietni mazāk. Daudzi ir devušies emigrācijā uz ārzemēm. Meži ir pilni ar dažādiem ļaudīm. Tur darbojas ne tikai nacionālie partizāni, starp kuriem ir daudzi leģionāri un cilvēki, kuri ir sadarbojušies ar vācu varu, bet arī ļaudis ar visai tumšu pagātni. Latvijā sākas strauja industrializācija, kura ir pakļauta PSRS interesēm. Arī Kandavā uz bijušo mazo ražotņu bāzes veidojas rūpkombināts, mašīnu-traktoru stacijas darbnīcas (MTS), turpina darboties Kandavas pienotava. Trūkst darba roku, īpaši speciālistu. Mainās arī iedzīvotāju etniskais sastāvs, jo it visur ieplūst ļaudis no visas plašās Padomju Savienības. Pilsētā katastrofāli trūkst dzīvokļu, lai arī nacionalizētajos namos ģimene ar vairākiem bērniem spiesti dzīvot vienā istabiņā un ir laimīgi par to pašu. Laukos sākas kolektivizācija. Tai sāk gatavoties jau pēc kara, tomēr tempi vadībai šķiet pārāk lēni. Kā efektīvu līdzekli mērķa sasniegšanai 1949. gada 25. martā izmanto akciju „Krasta banga”, uz Sibīriju deportējot vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Rezultātā kolhozos iestājas no 10.2% gada sākumā līdz 72% gada beigās zemnieku. Tomēr atsevišķas nacionālās kultūras tradīcijas tiek atzītas arī no padomju ideoloģijas viedokļa. Tā 1948. gadā atjauno Dziesmu svētku tradīciju, piesaistot to Padomju Latvijas gadadienai (21.07). Šis laiks ir ļoti smags. Cilvēki ir iebaidīti, jo nokļūt pie baltajiem lāčiem var ļoti ātri. Cilvēks baidās no cilvēka, un stāstīt anekdotes par Staļinu un dižo padomju valsti ne katrs uzdrošinās.

1945. gadā, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, Latvijā apgrozībā atrodas visas PSRS Valsts bankas iepriekšējos gados emitētās banknotes (červonci) un PSRS Finansu ministrijas izlaistās valsts kases zīmes (rubļi), kā arī metāla sīknauda (kapeikas). To vērtība pa kara gadiem ir stipri kritusies

1945. gadā Talsu apriņķī sāk darboties Kandavas pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja  (DDP IK) ar administratīvo centru Kandavā; pagastā ietilpst četras ciemu padomes: Kandavas, Aizdzires, Daigones un Līgu

1945. gadā darbu atsāk četri veikali, kuros uz kartītēm var iegādāties noteiktas pārtikas un rūpniecības preces. Tirdzniecību organizē Kandavas patērētāju biedrība

1945. gada maijā darbu atsāk Kandavas MTS, pieci agrākie MTS darbinieki aktīvi ķeras pie atjaunošanas darbiem

1945. gada rudenī K. Mīlenbaha pamatskola pārtop par Kandavas vidusskolu. Ievērojamā valodnieka K. Mīlenbaha vārdu gan tai atņem. Skolas direktors ir Jānis Grīnbergs (1904 – 1982)

 

“1945. gadā uz ārsta Jūlija Šmita (1888 – 1969) celtās tuberkulozes sanatorijas ēkas bāzes izveido Kandavas slimnīcu “

 

1945. gada 1. oktobrī Kandavā uz valsts arodskolas bāzes dibina lauksaimniecības tehnikumu. Dibināšanas akts notiek Kandavas vidusskolas zālē. Tā organizēšanā un pārvaldīšanā lieli nopelni inženierim un tehnikuma pirmajam direktoram Kārlis Likumam (1892 – 1987)

1946. gada 1. janvārī Latvijas PSR atceļ kara nodokli strādniekiem un kalpotājiem

1946. gada 10. februārī  notiek PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Jau iepriekšējā gadā sākas gatavošanās vēlēšanām. Lielu darbu veic vietējie laikraksti un vēlēšanu komisijas. Vēlāk laikraksti ziņo, ka Savienības Padomē no Latvijas nobalsojuši 98.81 %, Tautību Padomē - 98.93 % vēlētāju, bet kopā nobalsojuši 99.16 % vēlētāju

1946. gada jūnijā, lai godam sagaidītu Līgo svētkus, Kandavas komjauniešu dramatiskā kopa iestudē brīvdabas uzvedumu „Līgo vakars” ar tautiskām dejām un līgo dziesmām. Uzvedums notiek Kandavas Senču pilskalnā

1947. gada 9. janvārī Kandavas pilsētas izpildkomitejas sēdē  pēc Latvijas PSR Brīvprātīgo mednieku biedrības Kandavas nodaļas pieprasījuma nolemj biedrības vajadzībām piešķirt objektu Kandavā, Teteriņos, ar tur esošo ēku, zemi un ezeru ( zemes lielums nedrīkst pārsniegt 2 ha)

1947. gada 24. janvārī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktors K. Likums pedagoģiskās padomes sēdē ziņo, ka tehnikumā mācās: 1. elektriķu kursā 32 audzēkņi, 1. mehanizatoru kursā – 30, 2. elektriķu kursā – 26, 2.a mehāniķu kursā – 26, 2.b mehāniķu kursā – 27, 3. mehāniķu kursā – 17 audzēkņi. 2.a kursā teicamnieks ir Ernests Cērpiņš, 2.b kursā – Kārlis Busenbergs, bet 3. kursā – Mintauts Pumpītis un Ludis Štāls

1947. gada 16. februārī notiek Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas. Vēlēšanā piedalījušies 99.75 % procenti vēlētāju. No 1.323.375 vēlētājiem izrādās, ka par nederīgiem atzīst 2394 biļetenus

1947. gada 13. maijā Kandavas pilsētas izpildkomitejas sēdē nolemj nodot Kandavas MTS centrālā ciema ierīkošanai K. Bikšes zemes gabalu kopplatībā 25.9 ha 

1947. gada 15. novembrī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma direktors Pēteris Kurzemnieks (1922 - ?) pedagoģiskās padomes sēdē paziņo, ka kā pienākums katram tehnikuma audzēknim ir jāizlasa grāmatas „Jaunā gvarde” un „Pulka dēls”

1947. gada decembrī Kandavas kultūras nama koris beidz dziesmu iestudēšanu Padomju Latvijas 1948. gada Dziesmu svētkiem; Kandavas kultūras namā notiek pirmais Ārlavas un Kandavas apvienoto koru koncerts diriģentu  Saliņa un E. Tintes vadībā. Koncertu ievada P. Barisona „Dziesmai šodien liela diena” un J. Ozoliņa „Sveiciens Padomju Latvijai”. Koncertu kuplina Kandavas kultūras nama solistes Nellija Ansonska (prec. Bērziņa, 1922 – 2006) un Zigrīda Feifere, kā arī koklētājs Arturs Silenieks (1911 – 2006)

1947. gada 14. decembrī PSRS valdība pieņem lēmumu „Par naudas reformu un pārtikas un rūpniecības preču kartīšu atcelšanu”. Reforma paredz rubļus un červoncus apmainīt pret jauna parauga naudu attiecībā 10:1. Visa sīknauda paliek apgrozībā, saglabājot to nominālvērtību. Vienlaikus atceļ kartīšu sistēmu. Komerccenu un kartīšu devu cenu vietā nosaka vienotas valsts mazumtirdzniecības cenas

1948. gada janvārī notiek pirmās okupācijas laika pašvaldību vēlēšanas. Līdz tam pilsētā un pagastos saimnieko kompartijas apstiprināti nevēlēti priekšsēdētāji, kas bieži mainās. Padomju vēlēšanas notiek ar milzīgu priekšvēlēšanu kampaņu, lai gan deputātu kandidāts sarakstā ir tikai viens un biļetenos neko nedrīkst mainīt

1948. gada 19. februārī Kandavas pilsētas DDP IK nolemj piešķirt Lielajā ielā 33 (tagad Lielajā ielā 31) telpas Kandavas ugunsdzēsēju komandai garāžu un citu nepieciešamo telpu ierīkošanai

 

“ 1948.gada Dziesmu svētkos piedalās arī Kandavas jauktais koris”

 

1948. gadā no 19. līdz 21. jūlijam Rīgā notiek pirmie Padomju Latvijas Dziesmu svētki. To ietvaros rīko arī pirmos Deju svētkus. Pirms došanās uz Rīgu kori pulcējas savos apriņķu Dziesmu svētkos. Dziesmu svētkos piedalās arī Kandavas jauktais koris

1948. gada 20. augustā notiek Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pirmais izlaidums. Tehnikumu beidz 14 tehniķi mehāniķi. Diplomus gan saņem pēc trīs gadu nostrādāšanas norīkotajā darbā. Tikai vienu (D. Brunovski) rekomendē tālāk mācīties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē

1949. gada 12. februārī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pedagoģiskās padomes sēdē pieņem lēmumu visiem skolotājiem nekavējoties uzsākt krievu valodas pašmācību, lai nākamajā mācību gadā starp skolotājiem nebūtu neviena krievu valodas nepratēja

1949. gada 25. martā sākas masveida deportācijas. No Kandavas deportē Štofertu ģimeni: Mariannu, Bērtuli, Alīdu, Visvaldi un Gunāru, Olgu, Veltu un Ilzi Dzelzgalves, Rasmu Fabriciusu, Kārli Busenbergu un Reinholdu Šmeldu.

1949. gada 12. maijā Kandavas pilsētas izpildkomiteja nolemj nodot namu Lielā ielā Nr. 33 (bijušo ebreju sinagogas ēku) kinoteātrim; līdz šim tā ir bijusi „Zagotzerno” noliktava. Ēku nolemj rekonstruēt un pielāgot kinoteātra vajadzībām. Kinoteātri nolemj saukt „Stars”

1949. gadā Mežsaimniecības ministrijas Kandavas stādu audzētava ievērojami paplašina savu darbu. Te audzē dažādus augļu kokus, košuma krūmus un stādus, kā arī dažādas vērtīgu koku šķirnes, audzētavas platība ir 15 ha.

1949. gada 12. maija Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pedagoģiskās padomes sēdē mācību daļas vadītājs Jāzeps Korņevs ziņo, ka daži audzēkņi pārvietoti, tādēļ svītrojami no audzēkņu saraksta: no 1. mehāniķu kursa – Maigonis Barons, no 2. elektriķu kursa – Ziedonis Āls, Leons Bērmans, Elmārs Eiermanis, no 3. elektriķu kursa – Valdis Dzelzgalvis, no 4.b mehāniķu kursa – Kārlis Busenbergs, no 4. elektriķu kursa – Ilgonis Ozoliņš un Aļģirds Zandbergs

1949. gadā Kandavas lauksaimniecības un mehanizācijas tehnikums saņem divus STZ-NATI traktorus, arklu, kultivatoru, šķīvju kultivatoru, sējmašīnas un citus piekabes rīkus, kā arī traktoru „Universal” un kombainu „Staļiņec”

1949. gada 27. decembrī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pedagoģiskās padomes sēdē tiek ziņots, ka ne tikai audzēkņi neprot uzvesties, bet arī skolotājiem jābūt par piemēru. Tā, saņemot sveicienu no audzēkņa, jānoņem cepure, ne tikai nevīžīgi jāpieliek roka pie cepures. Direktors aizrāda, ka mācību darbnīcu vadītājam K. Z. Ir nekavējoties jāapgriež mati, bet skolotājam V. P jāģērbjas piemēroti padomju skolas prasībām

1949. gada 31. decembrī beidz pastāvēt apriņķi un pagasti. To vietā stājas rajoni un ciemi

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

  1. Kandavas lauksaimniecības tehnikuma darbnīcas. V. Celmiņas foto. 1949. gads. KaNM 1526 

 2. Kandavas vidusskolas jauno naturālistu pulciņš. Vidū sēž skolotāja Ē. Grundmane (prec. Klindžāne). 1947. gada septembris. KaNM 2411