Drukas resursa adrese: http://vesture.kandava.lv/kreisas_izvlenes/ieskats_sporta_vesture_kandavas_novada
Drukas datums: 10:37:38 12.12.2018

Ieskats sporta vēsturē Kandavas novadā 12.03.2018

Slēpotāji Kandavas apkārtnē
Slēpotāji Kandavas apkārtnē

Sports ziemā

 (20. gadsimta 20. gadi – Otrā pasaules kara laiks)

Tulkojot no angļu valodas, vārdam „sports” [sport] ir vairākas nozīmes. Tas ir gan kā sports, gan arī kā izklaide. Un tā jau arī ir, ka sports ir gan nopietnas sacensības, uzvaras un zaudējumi, gan arī izprieca, ko cilvēks izmanto vienkārši savas labsajūtas uzlabošanai, izklaidei un labas fiziskās formas uzturēšanai.

Dažādi sporta veidi ir pazīstami jau no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Un jauni arvien vēl nāk klāt. Tiesa, tie laiki, kad Olimpisko spēļu laikā tika pārtraukta pat kara darbība, ir pagājuši. Politisko notikumu dēļ gan atsevišķas valstis Olimpiskās spēles ir arī boikotējušas.

Runājot par Latvijas mazpilsētām, jāatzīst, ka līdz lielajam sportam, pasaules čempionātiem un medaļām sportistiem vēl bija garš ceļš ejams.

Liels nopelns bija skolu darbam, jo jau 20. gadsimta sākumā skolās ieviesa tādu priekšmetu kā fizisko kultūru. Daudzi izcili skolotāji bija paraugs skolēniem, kuri vēlākajos gados kļuva par slaveniem sportistiem vai arī gāja savu skolotāju pēdās un kļuva par fizkultūras skolotājiem.

Sporta sacensības rīkoja arī dažādas biedrības un organizācijas. Aktīvi darbojās aizsargu organizācija, skautu un mazpulku dalībnieki. Dažādas sportiskās aktivitātes rīkoja Latvijas Sarkanā Krusta Kandavas nodaļa. Tiešā saistībā ar medībām kā sporta veidu bija mednieku biedrība. Sporta spēļu rīkošanā neatpalika arī citas biedrības.

1935. gada jūlijā Kandavas pagasta Rūmenes jaunieši nodibināja savu sporta pulciņu „Rūmenes sporta pulciņš” (RSP). Vasarās Rūmenes dīķī notika peldēšanas, bet ziemā uz aizsalušā dīķa ledus – ātrslidošanas sacensības. Vietējās sporta biedrības iniciators bija Edmunds Everts (1920 – 1996).

20. gadsimta 30. gadu vidū modē nāca distanču slēpošana. Jaunībā ar slēpošanu, slidošanu un vieglatlētiku nodarbojās Roberts Averāts (1907 – 1990). Lielu popularitāti ieguva viņa skolas biedrs Alberts Fricis Riekstiņš (1907 – 2004). Viņš bija beidzis Cēres pagasta skolu un 1926. gadā Cērē sarīkoja  sporta svētkus. Studiju gados Latvijas Universitātē A. Riekstiņš  četras reizes piedalījās studentu pasaules meistarsacīkstēs slēpošanā Darunštatē, Turīnā, Budapeštā un Parīzē. Viņš bija desmitkārtējs Latvijas meistars distanču slēpošanā, kā arī ticis uz pasaules meistarsacīkstēm slēpošanā Čehoslovākijā un Somijā. 1936. gadā A. Riekstiņš bija Garmiša- Partenkirhenes (Vācija) olimpisko spēļu dalībnieks.

1941. gadā ar toreizējā Talsu apriņķa Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, vēlākā republikas Sporta komitejas vadītāja Ērika Baumaņa (1923 – 1980) rīkojumu uz RSP bāzes radās Kandavas pagasta fiziskās kultūras kolektīvs. Tālākos plānus izjauca Otrā pasaules kara darbība.

1942. gadā tika izveidota pirmā patstāvīgā sporta organizācija – Kandavas sporta biedrība. Šajā biedrībā apvienojās Kandavas un Sabiles pilsētas, kā arī Cēres, Kandavas, Strazdes, Spāres, Valgales, Virbu un Zentenes pagasti.  Tās vadītājs bija E. Everts. Priekšnieka vietnieks bija Reginalds Reiss, padomes priekšsēdis  Magnuss Freimanis, sekretārs Augusts Reiss, kasieris Valdis Kunaus, bet viņa vietnieks – Kārlis Landmanis, mantzinis bija Arnolds Ziediņš, viņa vietnieks – Eduards Tauriņš. Padomes locekļi bija: mācītājs Elmārs Caune un skolotājs Roberts Izaijs. Sporta biedrībai bija savi kopu vadītāji: Sabilē – Leonhards Bērziņš, Cērē – Voldemārs Roze, Spārē – Žanis Austrups, Strazdē – Kārlis Garkāns, Virbos – Osvalds Dupurs, Zentenē – Pēteris Akmens. Jaundibinātā sporta biedrība sāka aktīvu darbību.

Tā 1943. gada 7. februārī Kandavā pie K. Mīlenbaha tautskolas notika plašas sacīkstes slēpošanā. Vispārējai klasei bija paredzēts 10 un 15 km un 4x8 km slēpojums un slaloms, sievietēm – 3 km un slaloms, jaunatnei – 5 km un slaloms un zēniem (līdz 16 gadu vecumam) – 3 km slēpojums.

Sports savu nozīmi nezaudēja arī pēc Otrā pasaules kara.

Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa