lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Valodniekam Kārlim Mīlenbaham – 16508.02.2018

Pieļauju, ka 21. gadsimta paaudze maz ko zina (vai nezina nemaz) par izcilo valodnieku, publicistu un amatu apvienošanas kārtībā arī par skolotāju Kārli Mīlenbahu.

Kārlis Mīlenbahs piedzima mežsarga Matīsa Mīlenbaha (1823 – 1913) un mežsarga meitas Katrīnes (dz. Neimanes, 1827 – 1894) ģimenē 1853. gada 18. janvārī kā ceturtais bērns ģimenē (parasti tiek minēti tikai seši bērni, jo pirmdzimtais Jakobs Johans Heinrihs nomira divu gadu vecumā).

Skolas gaitas

Skolas gaitas K. Mīlenbahs sāka Kandavas pagasta skolā. Pēc divu gadu mācībām mežkunga Karla Fasbiana pierunāts tēvs zēnu aizsūtīja mācīties uz Tukuma apriņķa skolu, kuru viņš beidza 1870. gadā. Ievērojis K. Mīlenbaha uzcītību, apriņķa skolas inspektors Nikolajs Georgs Kimmels (Kymmel, 1816 – 1905) pierunāja tēvu Matīsu zēnu sūtīt uz ģimnāziju. Tā 1871. gadā Kārlis sāka mācības Jelgavas ģimnāzijā un tur guva ievērojamus panākumus, jo viņam labi padevās svešvalodas. Tā par sacerējumu latīņu valodā „De iure hospitii apud Homerum” („Par viesmīlības likumiem Homēra darbos”) ieguva izcilā bijušā Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsta, fizikas un dabas zinātņu profesora Johana Gotlība Groškes (1760 – 1868) dibināto zelta medaļu par labāko darbu latīņu valodā. 1875. gadā, skolu beidzot, K. Mīlenbahs izpelnījās īpašu atzinību. Ģimnāziju beidzot, K. Mīlenbahs atkal nonāca dilemmas priekš, proti, vecāki vēlējās, lai dēls kļūtu par mācītāju, bet viņam bija citas intereses, jo vairāk par visu viņš vēlējās apgūt zinātni par valodu.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada vēsture

Kandavas nosaukums - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts miera līgumā, kas noslēgts 1230. gada nogalē starp deviņiem Austrumkursas pilsnovadiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapiju un Zobenbrāļu bruņinieku ordeni. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "kandave"- zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "kandavāt" – pērt, sist zirgus, "kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes. No tām kalnā veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

printēt Lasīt visu ziņu
back to top