lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Kandavas novada vēsture

Kandavas nosaukums - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts miera līgumā, kas noslēgts 1230. gada nogalē starp deviņiem Austrumkursas pilsnovadiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapiju un Zobenbrāļu bruņinieku ordeni. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "kandave"- zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "kandavāt" – pērt, sist zirgus, "kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes. No tām kalnā veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

printēt Lasīt visu ziņu

Ieskats sporta vēsturē Kandavas novadā 12.03.2018

Slēpotāji Kandavas apkārtnē
Slēpotāji Kandavas apkārtnē

Sports ziemā

 (20. gadsimta 20. gadi – Otrā pasaules kara laiks)

Tulkojot no angļu valodas, vārdam „sports” [sport] ir vairākas nozīmes. Tas ir gan kā sports, gan arī kā izklaide. Un tā jau arī ir, ka sports ir gan nopietnas sacensības, uzvaras un zaudējumi, gan arī izprieca, ko cilvēks izmanto vienkārši savas labsajūtas uzlabošanai, izklaidei un labas fiziskās formas uzturēšanai.

Dažādi sporta veidi ir pazīstami jau no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Un jauni arvien vēl nāk klāt. Tiesa, tie laiki, kad Olimpisko spēļu laikā tika pārtraukta pat kara darbība, ir pagājuši. Politisko notikumu dēļ gan atsevišķas valstis Olimpiskās spēles ir arī boikotējušas.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas vecpilsēta - vide, cilvēki, pārmaiņas13.09.2017

Agris Dzenis

Mag. hist., Kandavas novada muzeja vēsturnieks

 

Kandavas vecpilsēta: vide, cilvēki, pārmaiņas

Pagājušā gada vidū tika uzsākta detalizēta Kandavas vecpilsētas apbūves  vēsturiskā izpēte ar mērķi apzināt vecpilsētas arhitektoniskās, saimnieciskās un kultūras vērtības un izmantot tās vecpilsētas tālākai attīstībai, jaunu tūrisma un  apsaimniekošanas koncepciju izstrādei.

printēt Lasīt visu ziņu galerija (1)

Māras diena – melnā diena26.03.2018

Jau 1948. gadā Latvijas komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Skaidrs, ka latviešu zemnieki negribēja labprātīgi atteikties no savas zemes un iedzīves. Turklāt daudzi, karam beidzoties, sabēga mežos, jo cerēja turpināt cīņu par neatkarīgu Latviju. Tāpat daudzi saprata, ka, ja viņi tiks padomju drošības darbinieku (čekas) rokās, tad viņu ceļš labākajā gadījumā vedīs uz Sibīriju.

1949. gada martā Latvijas iedzīvotāji nemaz nenojauta, ka daudziem no viņiem šīs ir pēdējās dienas savās dzimtajās mājās. Šo cilvēku liktenis jau bija izlemts 1949. gada 29. janvārī Maskavā Kremlī un februārī Rīgā, bet visbiežāk individuāli izlēma vietējo pagastu izpildkomiteju priekšsēdētāji, kompartijas sekretāri (komsorgi) un drošības komitejas darbinieki (čekisti).

printēt Lasīt visu ziņu galerija (4)

Parlamentārās demokrātijas laiks Kandavā (1921 – 1934) 1921.- 1925. gads skaitļos un faktos08.02.2018

Jau 1918. gadā, pasludinot Latvijas neatkarību,  Tautas padome definē valsts iekārtas pamatus, proti, tā būs demokrātiska parlamentāra republika. 1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņem likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām. Tajās var piedalīties abu dzimumu pilsoņi, kuri ir sasnieguši 21 gada vecumu. Parlamentāra demokrātija Latvijā sākas 1920. gada 1. maijā ar Satversmes sapulces ievēlēšanu un beidzas ar 4. Saeimas padzīšanu 1934. gada 15. maijā pēc K. Ulmaņa veiktā apvērsuma. Jau 1920. gada 16. septembrī oficiāli sākas agrārā reforma jeb zemes īpašumu sistēmas pārveidošana, nacionalizējot lielsaimniecības, muižu centrus un piešķirot zemi tiem, kuri to grib un var apstrādāt.

Par pirmo Valsts prezidentu ar 92 balsīm ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju Jāni Čaksti. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce savu uzdevumu pieņemt Latvijas valsts iekārtas pamatlikumu izpilda, un  1922. gada 7. un 8. oktobrī notiek 1. Saeimas vēlēšanas,. Deputātus ievēl uz trim gadiem. Nākošās, 2. Saeimas vēlēšanas, notiek 1925. gada 3. un 4. oktobrī.

Arī Kandavā šie ir intensīvi savas valsts veidošanas gadi. Rosīgi darbojas skolas, dažādas biedrības, sākas un turpinās uzņēmējdarbība, atveras jauni veikali. Pēc iepriekšējiem posta darbiem  notiek ēku atjaunošana, inventāra iegāde. Bet tas viss sagādā prieku, jo visiem ir ticība nākotnei.

printēt Lasīt visu ziņu

Nemierīgie laiki Kandavā Latvijas Republikas dibināšanas laikā (skaitļos un faktos)08.02.2018

1914. gada 1. augustā pasauli ierauj Lielajā karā, kuru tagad pazīst kā Pirmo pasaules karu. Tajā iesaistās 38 no tolaik 59 esošajām valstīm. Karš neglābjami ienāk arī Latvijas teritorijā. 1914. gada rudenī sākas pirmā mobilizācija. 1915. gada pavasarī  vācu armija okupē visu Kurzemes guberņu. No tā nav pasargāts neviens. Daudzi dodas bēgļu gaitās, arī no Kandavas novada.

1918. gada 11. novembrī Kompjenas mežā, Francijā, Vācijas armijas virspavēlniecība paraksta kapitulācijas aktu – ir  beidzies Pirmais pasaules karš. No 1919. gada janvāra līdz jūnijam Parīzē notiek Miera konference, kuras viens no uzdevumiem ir  sakārtot Eiropas valstu robežas.

1920. gada 11. augustā Latvija noslēdz ar Padomju Krieviju „mūžīgo mieru”. Līdz ar to Krievija atzīst latviešu tautas pastāvības tiesības uz laiku laikiem (vai tiešām?!) un lauž tos uzskatus, ka Krievijai Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas ir administratīvi nepieciešamas. Tad sabrūk pēdējais šķērslis Latvijas atzīšanai de jure. Formāli Baltijas valstis atzīst 1921. gada 26. janvārī.

Visos šajos notikumos ir ierauti arī Kandavas iedzīvotāji. Notikumi seko viens otram, varas mainās, bet cilvēkiem galvenais ir – izdzīvot.

printēt Lasīt visu ziņu

Valodniekam Kārlim Mīlenbaham – 16508.02.2018

Pieļauju, ka 21. gadsimta paaudze maz ko zina (vai nezina nemaz) par izcilo valodnieku, publicistu un amatu apvienošanas kārtībā arī par skolotāju Kārli Mīlenbahu.

Kārlis Mīlenbahs piedzima mežsarga Matīsa Mīlenbaha (1823 – 1913) un mežsarga meitas Katrīnes (dz. Neimanes, 1827 – 1894) ģimenē 1853. gada 18. janvārī kā ceturtais bērns ģimenē (parasti tiek minēti tikai seši bērni, jo pirmdzimtais Jakobs Johans Heinrihs nomira divu gadu vecumā).

Skolas gaitas

Skolas gaitas K. Mīlenbahs sāka Kandavas pagasta skolā. Pēc divu gadu mācībām mežkunga Karla Fasbiana pierunāts tēvs zēnu aizsūtīja mācīties uz Tukuma apriņķa skolu, kuru viņš beidza 1870. gadā. Ievērojis K. Mīlenbaha uzcītību, apriņķa skolas inspektors Nikolajs Georgs Kimmels (Kymmel, 1816 – 1905) pierunāja tēvu Matīsu zēnu sūtīt uz ģimnāziju. Tā 1871. gadā Kārlis sāka mācības Jelgavas ģimnāzijā un tur guva ievērojamus panākumus, jo viņam labi padevās svešvalodas. Tā par sacerējumu latīņu valodā „De iure hospitii apud Homerum” („Par viesmīlības likumiem Homēra darbos”) ieguva izcilā bijušā Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsta, fizikas un dabas zinātņu profesora Johana Gotlība Groškes (1760 – 1868) dibināto zelta medaļu par labāko darbu latīņu valodā. 1875. gadā, skolu beidzot, K. Mīlenbahs izpelnījās īpašu atzinību. Ģimnāziju beidzot, K. Mīlenbahs atkal nonāca dilemmas priekš, proti, vecāki vēlējās, lai dēls kļūtu par mācītāju, bet viņam bija citas intereses, jo vairāk par visu viņš vēlējās apgūt zinātni par valodu.

printēt Lasīt visu ziņu
back to top